Mediķi mudina Lieldienās šūpoties piesardzīgi

Palielināt attēlu

Mediķi un citi veselības jomas speciālisti aicina Lieldienās ēst un lietot alkoholu ar mēru, ievērot piesardzības pasākumus ēdiena gatavošanā, kā arī rūpēties par savu un bērnu drošību šūpojoties.

Katastrofu medicīnas centra (KMC) direktors Mārtiņš Šics aģentūrai LETA pastāstīja, ka ik gadu Lieldienās cilvēki gūst traumas šūpojoties. Liela daļa ievainojumu gūti, kad bez uzraudzības atstāti bērni pieiet šūpolēm pārāk tuvu.

Tāpat bieži cilvēki izmanto iepriekšējos gados uzkārtas kāršu vai virvju šūpoles, kas ziemas laikā kļuvušas nedrošas. Iepriekšējos gados šūpošanās laikā ir notikuši negadījumi, kas saistīti ar pārmērīgu alkohola lietošanu, stāstīja Šics.

Tāpat ik gadu negadījumi notiek brīvā dabā piknikos.

Šics atgādināja, ka pavasara palu dēļ upes un citas ūdenstilpes var būt dziļākas un to straumes - ātrākas. Tādēļ, lietojot alkoholu, nevajadzētu kļūt pārgalvīgiem un peldēties, kā arī vecāki šādu vietu tuvumā nedrīkst atstāt bez uzraudzības bērnus.

Piknikos nereti tiek kurti ugunskuri un lietots grils, tādēļ cilvēkiem jābūt uzmanīgiem ar uguni, it sevišķi, lietojot alkoholu, brīdināja mediķis.

KMC direktors arī brīdināja nesēsties svētku laikā pie stūres alkohola reibumā.

Šics atzīmēja, ka laika apstākļi ir ļoti mainīgi, tādēļ, uzturoties brīvā dabā, ir jānodrošinās ar piemērotu apģērbu, jo vakaros gaisa temperatūra strauji krītas.

Mediķu pieredzē bijuši gadījumi, kad cilvēki Lieldienās pārēdas olas. Jo īpaši jāuzmanās tiem cilvēkiem, kas pirms svētkiem saskaņā ar kristīgajām tradīcijām ievēro gavēni, jo pārēšanās pēc ilgstošas "badošanās" var radīt nopietnas gremošanas sistēmas problēmas, sacīja KMC direktors.

Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) atgādina, ka uzturā nedrīkst lietot jēlas olas vai ēdienus, kuru sastāvā ir jēlas olas, - tās jāvāra vismaz septiņas minūtes un jācep vismaz piecas minūtes.

Tāpat speciālisti norāda, ka ar bērzu zariem un pūpoliem mājās iespējams atnest pirmās ērces, tādēļ zari pirms ienešanas iekštelpās rūpīgi jāapskata un jānopurina.

SVA speciālisti iesaka lietot uzturā drošu dzeramo ūdeni, kas tiek piegādāts centralizēti. Var lietot dzeramo ūdeni arī no kāda cita ūdens ieguves avota, to iepriekš pārbaudot. Savukārt alkohola vietā SVA speciālisti iesaka izvēlēties veselīgus dzērienus, piemēram, bērzu sulas.

Arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina patērētājus būt modriem un raudzīties, kādus produktus viņi iegādājas. PVD aicina pievērst uzmanību derīguma termiņam, uzglabāšanas temperatūrai un marķējumam.

Dienestā norādīja, ka ieteicams iegādāties pārtiku tikai drošās tirdzniecības vietās, nevis, piemēram, no tirgoņiem, kas tirgū no ratiņiem var pārdot vecus pārtikas produktus.

Jāpievērš uzmanība pārtikas produktu tirdzniecības apstākļiem - pārtikas produkti veikalā nedrīkst atrasties uz grīdas, bet produktiem, kas nav fasēti, jāatrodas slēgtos traukos.

Augsta riska pārtika - gaļa un tās produkti, zivis un to produkti, piens un tā produkti, kā arī salāti un saldie ēdieni - jāuzglabā aukstumā: temperatūrā, kādu ražotājs norādījis uz preces iepakojuma. Olu uzglabāšanas temperatūru ražotājs norādījis marķējumā uz olu kastes.